mamuka cuxishvili

mamuka cuxiSvili
saCxeris RmrTismSoblis da macxovris
saxelobis taZrebi
saCxeris raionSi aris ori ulamazesi sofeli _ exvevi da speTi.
romlebic Sedian Walis sakrebulos SemadgenlobaSi. samwuxarod,
batoniSvili vaxuStis genialuri naSromi „aRwera samefosa saqarTvelosa“ am soflebs ar icnobs, ise rogorc ar icnobs cxomareTis teritoriaze mdebare jruWis unikalur monasters. „kualad am
saCxeres zeiT, yvirilas kidezedve ars s a v a n e T i s e k l e s i a ,
ugumbaTo, sakÂrvelad Senebuli, rameTu ars mTlad erTis qvisa kankliTurT. am savaneTs zeiT ars W a l a. aramed Walidam wonamde arRara ars Senoba, garna pirvel yofila Senobiani, sadaca Canan eklesiani
da nadabarni“.1 amis meti informacia qarTlis cxovrebaSi ar mogvepoveba. es imas gvafiqrebinebs, rom vaxuSti Tavis Tanmxleb pirebTan
erTad ar misula SedarebiT miuval adgilebSi, ris Sedegadac suraTi
srulyofilad ver warmoadgina.
1881 wels TbilisSi Catarda ruseTis imperiis arqeologTa V
yriloba, romlis saorganizacio komitetma mweralsa da publicists giorgi wereTels (1842-1900 ww.) daavala gelaTis monastris
xelnawerTa miwerilobebisa da warwerebis aRwera. mweralma Sekrebili masala gamoaqveyna 1891 wels ruseTis arqeologiuri sazogadoebis SromaTa krebulSi «Древности восточния». naSromis saTauria «Польное собраные надписей и приписок к рукописям гелатского
манастыря». arqeologiurma sazogadoebam moiwona naSromi da imave
wels g. wereTeli ruseTis saimperatoro arqeologiuri sazogadoebis mudmiv wevrad airCia. am faqtma mwerals stimuli misca, emog1
qarTlis cxovreba, t. 4. aRwera samefosa saqarTvelosa, Tb., 1973, gv. 760.
56
mamuka cuxiSvili
zaura yvirilis xeobis soflebSi da qarTuli xuroTmoZRvrebis
Zeglebi aRewera.
exvevis taZarTan dakavSirebiT vkiTxulobT: „savanidan xuT
versze yvirilis xeobaSi marcxniT mdinaris erT mTis ferdze mdebareobs Zveli taZari. senakebis nangrevebi taZris garSemo gvimtkicebs, rom aq unda yofiliyo monasteri da Skola. taZari warmoadgens bazilikis Senobas, romelsac Semoxvevia dasavleTiT da
CrdiloeTiT eqvsi ekvteri xuT kuTxianebi. „kvalSi“ daxatuli
dasavleTisa da CrdiloeTis karis bWeni Tavisi CuqurTmebiT warmoadgenen friad Zvirfas naSTs uZvelesis qarTulis xuroTmoZRvrebisas. es ori fasadi karis bWisa sul sxva-da-sxva qandakis
motivebiT aris gamoyvanili. CrdiloeTis fasadze bWis Tavze aris
jvari, grexiliT gamoqandakebuli, romelsac simbolurad fesvebi
ganedlebia, gamouRia Svenieri nayofi, foTlebiT Semkuli. es foTlebi warmoadgenen simboluraT samebas; TaRSi, jvaris orive mxriT
gadmokidebulan tevnebi, simbolo qristes sarwmunoebis sitkboebisa. fasadis svetebze akantis foTlebs Sua gamoqandakebulia bisoniT Semosili mefe, romelsac xelebi aRupyria zecisken, vedrebis
niSnaT. dasavleTis karis bWis fasadze kidev ufro gansacvifrebeli wminda qandakia moWrili. bWis Tavze SesaniSnavia amarTuli
jvari. romlis saxe warmoadgens gansxivebul mzes, kvarcxlbekze
dayenebuls. bWis marcxniT Cans qandakiT moWrili mTavarangelozi,
romelic karis guSagiT aris damdgari. am Cvens naxatze arc mTavarangelozia gamosaxuli da arc bisoniT Semosili mefe. sazogado
STabeWdileba am fasadebis qandakebisa iseTia, TiTqos visme qvis
kedlebze miefarebinos metaT wmindaT naqsovi kruJevo.
sazogado STabeWdileba exvevis taZrisa ki miemsgavseba varskvlavs, TiTqos cidan mowyvetils da dedamiwaze ganrTxmuls. SigniT
kankeli hqonia am taZars marmarilosi, magram misi moqandakebuli
filaqnebi wereTlebs wauRiaT jruWs, rogorc Seutyvia adgilobrivi moxuci glexebisagan b-n g. wereTels. kankelis nangrevebSi
kidev darCenilia ramdenime marmarilos sveti da erTi filaqani,
zed gamoqandakebuli jvriT. kankelis siZvele amtkicebs, rom taZari
unda iyos aSenebuli mecxre, Tu meaTe saukuneSi. taZris aRmosavleTiT svetis safexurze aris arxauli formis xucuri asoebiT
ze warwera: „qe. Se. lg. (qriste, Seiwyale legoTeT(?!), Tu leon,
giorgi?)“.2 _ werili aris xelmouwereli. rogorc irkveva, is
redaqciis saxeliTaa gakeTebuli da zogad umniSvnelovanes infor2
gazeTi `kvali~, Tb., 1890, #20.
20. gv. 10.
57
exvevisa da speTis taZrebi
macias namdvilad gvawvdis.
„broses da baqraZes exvevis Sesaxeb monacemebi ar gaaCniaT. xolo
g. wereTelma es Zegli leon afxazTa mefes da mis Svils giorgis
daukavSira. xolo sxva varaudiT, igi XI saukunes ganekuTvneba. aseve
man daaTvaliera speTis zeda macxovris saxelobis eklesia, romelic
daTariRebulia X-XI saukuniT“.3
„saqarTvelos sameurneo da saxelmwifoebrivma gaZlierebam
mtkice winamZRvrebi Seuqmna qarTuli feodaluri kulturis gafurCqvnasa da ayvavebas. XI-XII saukuneebSi argveTSi aigo mravali
SesaniSnavi arqiteqturuli Zegli. speTis, Walisa da Cixis erTnaviani eklesiebi, ubisis sveti, savanis, darkveTisa da rganis wminda
giorgis taZrebi, exvevis RvTismSoblis eklesia amSvenebs mdidari
qarTuli kulturis saganZurs, rogorc XI-XII saukuneebis xuroTmoZRvrebis brwyinvale nimuSebi“.4
rogorc vxedavT XIX-XX saukuneTa mijnaze exvevis taZari
araerTxel moeqca mkvlevarTa da mecnierTa yuradRebis centrSi.
akad. vaxtang beriZem Seiswavla exvevis taZris arqiteqturuli
mxare da brZana: „exvevis eklesia (mas „deda RvTisas“ uwodeben)
savsebiT martivia igi Tlili qvis naSen erTaderTi navisagan Sedgeba,
garedan sworkuTxaa. SigniT, Cveulebisamebr, naxevarwriuli afsidi
aqvs da mis orsave mxares, or sarTulad _ mcire zomis sadgomebi. am
sadgomebSi TviT afsididanvea Sesasvleli, meore sarTulis oTaxebs
aRmosavleTiT TiTo mrgvali fanjara hqonia, magram dRes orive
amoSenebulia. navi kedlis svetebiTa da sabjeni TaRiT or araTanabar nawilad iyofa da amitom, kedlis TaRebis quslebi sxvadasxva
simaRlezea moTavsebuli“.5
saqarTvelos mecnierebaTa akademiis xelovnebis institutis
davalebiT 1938 wlis zafxulSi akad. vaxtang beriZem da arqiteqtorma beJan lorTqifaniZem erTad azomes exvevis taZari, moamzades
naxazebi da fotomasala. im droisaTvis jer kidev yofila mTavar
taZarze miSenebuli nawilis naSTebi. „kedelze midgmuli orkalTiani saxuravis kvali mJRavndeba, CrdiloeTiT erTi TaRis kvali
garkveviT Cans uSualod Sesasvlelis zemoT. timpanis konturis
koncentrulad da TiTo, sagrZnoblad ufro dabali TaRisa _ karis
marjvniv da marcxniv. Tu mxedvelobaSi minaSenis saZirkvlis naSTsaistorio almanaxi `klio~, d. sulaberiZe, yvirilis xeobis istoriuli Zeglebis
aRwera g. wereTlis mier, Tb., 2002, #14,
14, gv. 43.
4
vaxuStis saxelobis geografiis instituti, t. XI, k. anTaZe, zemo imereTis
istoriul-geografiuli narkvevi, Tb., 1959, gv. 83.
5
krebuli „qarTuli xelovneba“, v. beriZe, Tb., 1942, gv. 41.
3
58
mamuka cuxiSvili
sac miviRebT, aq advili warmosadgenia saSualosaukuneebrivi qarTuli taZris TiTqmis aucilebeli atributi“.6
mweral giorgi wereTlis mier aRwerili nimuSebi daaxloebiT 50 wlis Semdeg praqtikulad aRar arsebobda, razec wuxiliT
wers mecnieri: „stoebi aRar arsebobs. aRaraa arc wereTlis mierve
aRniSnuli senakebi, yvelaferi es im kapitalur remonts emsxverpla,
romelic am ramdenime aTeuli wlis winaT gaukeTes soflelebma
eklesias. es remonti romelic WiaTuridan gamoweril berZen ostatebs SeusrulebiaT, Zeglis mxatvruli mTlianobisaTvis sabediswero gamodga“.7
aRsaniSnavia isic, rom XX saukunis dasawyisSi saCxeresa da WiaTuraSi samuSaod gamoCndnen berZeni mSeneblebi, romlebmac aages
saCxeris wmida ninos saxelobis sakaTedro taZari (e. w. soboro)
da Cixis samebis saxelobis qveda taZari, romlebic droTa ganmavlobaSi daingra. aseTive bedi ewia exvevis taZarsac.
jer kidev giorgi wereTeli miiCnevda, rom exvevis taZari agebulia IX saukuneSi, Tumca v. beriZe am Tvalsazriss uaryofs da brZanebs: „araviTari saamSeneblo warwera, arc sxva raime werilobiTi
sabuTi ar gvaZlevs saSualebas vamtkicoT, rom Zegli IX saukunisaa.
erTaderTi dasayrdeni aq TviT Zegli unda iqnes. ufro sworad – misi
dekori, radganac Senobis arqiteqtura zusti daskvnis gamotanis
saSualebas ar mogvcems. jer erTi, CvenTvis igi mxolod saxeSecvlili aris cnobili da, amis garda, TviT erTnaviani eklesiis tipic
saqarTveloSi marto erT romelsame xanaSi ki ar arsebobda, aramed saukuneTa ganmavlobaSi. dekori ki srulebiT sakmarisia imis
dasadgenad, rom am Senobis mikuTvneba IX saukunisaTvis, rogorc
amas wereTeli Svreba, SeuZlebelia“.8 misi azriT: „yvela paraleli
Cven savsebiT garkveul xanas migviTiTebs da nebas gvaZlevs sakmaod zusti qronologiuri farglebi mivuCinoT exvevis taZars: es
farglebi X saukunis naxevari da XI saukunis naxevaria. uaxloesi
analogiebi mainc ufro XI saukunis dasawyisis maCvenebelia da Cveni
azriTac, exvevis „deda RvTisa“ swored XI saukunis pirvel aTeul
wlebs unda miekuTvnos“. 9
aRsaniSnavia ramdenime garemoebac. kerZod, XIX saukunis miwuruls exvevis taZari g.wereTlis monacemebiT ukve nangrevebadaa
qceuli, amis miuxedavad mas istoriuli mniSvneloba ar daukargavs,
6
iqve, gv. 42.
7
iqve, gv. 43.
iqve, gv. 44.
8
9
iqve, gv. 47.
59
exvevisa da speTis taZrebi
miuxedavad imisa, rom ramdenjerme ganicada saxecvlileba, rasac
daemata JamTa siave da uyuradReboba. Tumca sul sxva viTarebaa
XX saukunis 20-ian wlebSi. 1919 wlis agvistoSi saCxeris raions
stumrobda wmida eqvTime RmrTiskaci, romelmac daaTvaliera da
aRwera yvirilas xeobis qristianuli Zeglebi, uSualod exvevis
taZrisaTvis moamzada ramdenime naxazi da gadaiRo 6 unikaluri
foto, romelTagan erT-erTze gamokveTilad Cans sasuliero piri
jvriTa da kunkul-bartyuliT.10
teqsti dawerilia rusul enaze fanqriT, ris gamoc naSromis
wakiTxva TiTqmis SeuZlebelia. Cven mxolod erTi winadadebis amokiTxva SevZeliT: „exvevis taZari Tavisi arqiteqturuli stiliT
ganekuTvneba XI saukunis pirvel naxevars“.11
rogorc fotomasalidan naTlad Cans, moCuqurTmebulia sapireebi, gamosaxulia ganedlebuli jvari da misgan aRmocenebuli foTlebi, romlebic faravs timpans (karis Tavze moTavsebul
naxevradwriul da samkuTxa niSas), aseve moCans CrdiloeTis fasadis reliefebi. msgavsi ornamentebi gvxvdeba rogorc savaneSi, ise
manglissa da nikorwmindaSi. xolo, exvevis taZris aRmosavleTis
fanjris upirobo analogi gvxvdeba iSxnis taZarze, romelic ganekuTvneba 1032 wels.12 is, rom taZars mniSvnelovani mxatvruli da arqiteqturuli Rirebuleba hqonda, es udavoa, rasac mowmobs gadarCenili fragmentebi, mozaika, CuqurTmebi, timpanebi, dekoratiuli
elementebi, romlebic im epoqis xuroTmoZRvrebis ZeglebisaTvis
iyo damaxasiaTebeli (iSxani, xaxuli, oSki, savane da sxv.).
exvevis taZari gaerTianebuli saqarTvelos xuroTmoZRvrebis
unikalur Zegls warmoadgens da Cveni valdebulebaa taZris aRdgena
pirvandeli saxiT, ris Sedegadac is daaxloebiT iseT saxes miiRebs,
rogoric e. TayaiSvilis fotoebma Semogvinaxa.13
speTis „zeda macxovris eklesiis“ saxeliT cnobili xuroTmoZRvrebis unikaluri Zegli dRemde rCeba samecniero da sazogadoebrivi interesebis obieqtad. speTSi aseve dgas ` macxovris qveda
eklesia~, magram amjerad Cveni mizania „macxovaris zeda“ taZris
istoriis warmoCena. rogorc zemoT aRvniSneT, XX saukunis 20-ian
wlebamde speTis taZris Sesaxeb araviTari masala ar mogvepoveba.
mas aseve ar icnobs cnobili qarTveli mkvlevari giorgi boWoriZe,
maSin rodesac aRwers iqve mdebare exvevis taZarsa da daryis teri10
11
12
13
xelnawerTa erovnuli centri, e. TayaiSvilis fondi № 508, foto № 21.
xelnawerTa erovnuli centri, e. TayaiSvilis fondi № 470, rusul enaze.
m. brose, qarTuli ornamentebi, peterburgi, 1864, gv. 16.
xelnawerTa erovnuli centri, e. TayaiSvilis fondi № 508.
60
mamuka cuxiSvili
toriaze aRmoCenil sam darbazul eklesias.
„zeda macxovaris“ taZari mdebareobs mdinare yvirilas marcxena napirze aRmarTul yvelaze maRal mTaze. speTelebs taZrisaTvis
SesaniSnavi adgili SeurCeviaT. misi kalTebidan moCans abaSiZeTa
feodaluri gvaris mamuli _ sofeli Wala. aseve istoriuli savane
da raWis mTebi.
saukuneebis JamTasvlam speTis macxovris taZarzec imoqmeda.
saqarTvelos ssr kulturis saministros ZeglTa dacvis mTavarma
sammarTvelom SeakeTa taZari. arqiteqtor m. kalaSnikovis mier 1939
wels is aizoma da momzadda gengegma.
taZari aris erTnaviani darbazuli tipis bazilika. mas aqvs ori Sesasvleli _ erTi dasavleTiT, xolo meore aRmosavleTiT, mesame karis
arsebobas adasturebs karis Wrili, romelic mogviano saukuneebSi iqna
amoqolili da Sida mxridan moTavsebulia patara niSa, igive TaxCa. mas
aqvs sami srulfasovani sarkmeli da ori mcire zomis mrgvali sarkmeli, romelic savsebiT sakmarisi iqneboda stoas gasanaTeblad. taZris grZivi kedlebi dayofilia orsafexuriani pilastrebiT (svetebi,
boZebi), romelsac eyrdnoba kedlis da sabjeni TaRebi.
taZars aqvs naxevarwriuli moxazulobis kamara (saubaria qarTuli xuroTmoZRvrebis Zeglebze gavrcelebul cilindrul kamaraze,
romelic eyrdnoba or paralelur kedels), mTavar areSi Sirimis qvis
sami rigi aris CarTuli. rogorc Cans, taZari ar yofila moxatuli.
gareT aqvs moCuqurTmebuli karnizebi, saxuravi imTaviTve kramitisa
yofila, rasac adasturebs saxuravze SemorCenili Sua saukuneebis
ramdenime kramiti, romelTa analogi gvxvdeba xaxulsa (mdebareobs
TurqeTSi, saqarTvelos uZveles provincia taoSi, agebulia X saukunis II naxevraSi) da rakeTis wmida nikolozis saxelobis taZarze
(oni, X saukunis pirvel mesamedSi agebuli).
ornamentebi da CuqurTmebi gasdevs mxolod karsa da sarkmlebs.
erT-erT sarkmelTan SemorCenilia xuTstriqoniani warwera, rac iZleva utyuar mtkicebulebas, rom taZari ganekuTvneba X-XI saukuneebs.
striqonebi amokveTilia asomTavruli qarTuliT da ganlagebulia qviSaqvis oTx filaze, romlebic Casmulia aRmosavleT fasadSi. „filebi wvimisagan Zlier gadarecxilia (gansakuTrebiT pirveli da meoTxe). amis Sedegad warwera Zlier dazianebuli saxiTaa
moRweuli~.14 warwera ase ikiTxeba: `[wmidao sam]e[bao, [s]ofeli
sa[kÂrik]e daicev yovelTa[ga]n savnebelTa ami[s] soflisaTa“.
samwuxarod, meore warweris amokiTxva yvela mecnierisaTvis Seu14
qarTuli lapidaruli warwerebi, Tb., 1980, gv. 84.
61
exvevisa da speTis taZrebi
Zlebeli Seiqmna.
rogorc cnobilia, speTis taZris yvelaze mniSvnelovan da fasdaudebel saganZurs warmoadgens kankeli, romelic TeTri TabaSirisganaa damzadebuli da zustad asaxavs X-XI saukuneebis kankelebisaTvis damaxasiaTebel stilsa da arqiteqturul Taviseburebebs. yvela
im Semadgenel komponents, romelic gvxvdeba speTis zeda macxovris
taZarSi, rogoricaa sworkuTxa absidebi, xis masiuri jvari, kvarcxlbeki, Tlili qvebiT mopirkeTebuli iataki, zusti analogiebia parxalis (tao, daax. X saukunis 80-iani w.), JabeSis (mestia, mulaxis
Temi, XI s.), kumurdosa (ninowminda, XI s.) da kacxis (WiaTura, XI s.)
unikaluri taZrebisa.
taZris aRmosavleT fasadis sarkmeli identuria X-XI saukunis
Zeglebisa. misTvis damaxasiaTebeli mkafio S-isebri
-isebri motivebi gvaZlevs safuZvels, mivamsgavsoT nikorwmindisa (oni, 1010-1014 w.) da
zemo krixis (ambrolauri, X s.) taZrebis ornamentebs.
speTis taZris samxreTi sarkmelis CuqurTmebi, romlebic sibrtyidan amozidulia da mWidrod azis mTavar qvas, gvaZlevs srul
uflebas, mivamsgavsoT aseve X-XI saukuneebis xuroTmoZRvrebis Zeglebs manglisis sionsa (TeTriwyaro, IV s.; VI-VII da XI saukuneebSi
Cautarda mniSvnelovani restavracia) da muSevanis (bolnisi, XI s.)
taZars.
cnobili mkvlevari rene Smerlingi miiCnevs, rom speTis „zeda
macxovris“ kankeli da mTlianad taZari aris erTi xuroTmoZRvris
mier Seqmnili, rasac adasturebs kankelisa da taZris CuqurTmebi,
kerZod, „kankelis marjvniv gamoqandakebuli ornamenti pirdapir
emsgavseba aRmosavleTis fasadis sarkmelis sapire CuqurTmas; zog
SemTxvevaSi ki, maT analogi ar moeZebneba maxlobel arqiteqturaSi“.
is aseve brZanebs: „kankeli, e. i. is konstruqcia (tixari), romelic
sakurTxevlis win aRimarTeba da am ukanasknels gamohyofs sakuTriv
navisagan, saqarTveloSi ZvelTaganve arsebobda, iseve, rogorc sxva
marTlmadidebel qveynebSi (bizantia, ruseTi da sxv). kankelis uZvelesi da Cvenamde moRweuli nimuSebi ganekuTvneba VIII-IX saukuneebs.
droTa ganmavlobaSi qarTulma kankelma miiRo Tavis specifikuri saxe – SedarebiT dabali barieri, zed Sesmuli svetebi da
svetebis SemakavSirebeli TaRebi. umTavres interess iwvevs kankelTa
ornamentuli da reliefuri morTuloba. reliefebi gvxvdeba mxolod qvis kankelebze (qvemo barierze), TiTqmis yovelTvis farTo
ornamentebis arSiis SigniT. yvelaze mniSvnelovania XI saukunis
nimuSebi. zogierT maTgans amkobda reliefuri scenebi, romlebic
62
mamuka cuxiSvili
Sua saukuneebis qarTuli plastikis saukeTeso nawarmoebTa ricxvs
miekuTvneba. am mxriv gansakuTrebiT aRsaniSnavia speTis kankeli.
aseve patara onis, safaris miZinebis taZrisa da atenis sionis kankelis fragmentebi“.15
kankelebisaTvis damaxasiaTebel CuqurTmebs, ornamentebsa da
dekoraciebs zustad Seesabameba speTis „zeda macxovris“ taZris
kankeli, romelmac aseTi didi aRiareba daimsaxura, Tumca saTanadod mainc ar aris Seswavlili.
werilis momzadebis procesSi Cven aRmovaCineT wmida eqvTime
RmrTiskacis (TayaiSvilis) mier 1919 wlis 31 agvistos Sedgenili
naSromi, romelic 1936 wels, anu mecnieris emigraciaSi yofnis dros,
gamosca inglisis samefo akademiis saistorio sazogadoebam. cxadia, naSromi Sesulia krebulSi da is gamocemulia mcire tiraJiT
inglisur enaze, romelsac Tan axlavs avtoris mierve gadaRebuli
fotoebi, romlebic uaRresad Zvirfasi da mniSvnelovania.
„exvevis taZris qvemoT, kvirikes mTis ferdobze, mdebareobs dangreuli erTnaviani speTis bazilika, romelic miZRvnilia macxovrisadmi. speTis taZari ufro patara zomisaa vidre exvevisa da, samwuxarod, ar aris ise kargad Senaxuli, rogorc exvevis taZari.
agebulia didi Tlili qvebisagan da, savaraudod, is aRdgenilia XIII
saukunis miwuruls.mas hqonia karebi dasavleT da samxreT nawilSi,
magram mogvianebiT samxreTis kari amoSenebulia. aqvs ori sarkmeli,
erTi samxreTiT da erTic dasavleTiT. CuqurTmebi da ornamentebi
dazianebulia. wereTlis varaudiT, speTis eklesia ufro Zveli unda
iyos, vidre exvevisa da agebulia ara bagrat IV, aramed bagrat III
dros. Cveni azriT, taZris warwera, misi xasiaTisa da stilis gaTvaliwinebiT, tipurad ufro IX-X saukuneebs ganekuTvneba, vidre
XI saukunes“.16
saerTo daskvna aseTia: ori unikaluri taZari, exvevis „deda
RvTisa“ da speTis „zeda macxovari“ ganekuTvneba erTiani saqarTvelos xuroTmoZRvrebas da im saukeTeso ZeglTa ricxvSi Sedis,
romelic am epoqaSi Seiqmna. sabednierod, maT gauZles JamTa siaves
da saukuneebis Semdeg kvlav gadmohyureben zemo imereTs cicabo
ferdobebidan da Rirseul mamuliSvilebs, momlocvelebsa da aRmaSeneblebs elian.
Р. Шмерлинг, Малие форми в архитектуре средневековой Грузии, Тб., 1962, gv.
147.
16
E.Taqaichvili, Four basilican churches of Qvirila valley, „Georgica“, vol. 1, № 2-3,
London, 1936, gv.173, citata qarTulad Targmna anJela laliaSvilma.
15